D vitamīnu bieži dēvē par “saules vitamīnu”, jo organismā tas veidojas dabiski, kad saules ultravioletā gaisma sastopas ar mūsu ādu. Vasarā mums ir iespēja to uzņemt dabiski, taču ne viss ir tik vienkārši. Lai uzņemtu pietiekamu dienas devu, mums pusdienas saulē ir jāpavada katru dienu aptuveni 15 minūtes (vēlams peldkostīmā un bez saules aizsargkrēma). Sauļošanās līdzekļi var bloķēt ultravioletos starus, apturot dabisku D vitamīna veidošanos.

Dabisku D vitamīna uzņemšanu kavē arī tas, ka Latvijā ir pārāk maz saulainu dienu. Turklāt mēs uzturā ļoti maz uzņemam treknās zivis, kas ir svarīgs D vitamīna avots.

Kāpēc D vitamīns ir svarīgs?

D vitamīns ir nozīmīgs daudzu ķermeņa funkciju uzturēšanai:

• kauliem
• muskuļiem
• zobiem
• imūnsistēmai
• kalcija un fosfora uzņemšanai
• šūnu dalīšanās funkcijai

D vitamīna deficīta rezultātā visbiežāk samazinās organisma spēja pretoties dažādiem vīrusiem vai iekaisuma slimībām. Ja bieži slimojiet ar saaukstēšanos, tā ir galvenā pazīme, ka organismā trūkst šī vitamīna.

Vēl izplatīti D vitamīna deficīta simptomi ir nogurums, apātija un miegainība. Reizēm var rasties arī muguras sāpes, pastiprināta matu izkrišana vai lēna brūču dzīšana.

Kādi ir D vitamīni avoti?

Viens no galvenajiem dabiskajiem D vitamīna avotiem ir treknas zivis, taču šo produktu savā uzturā iekļaujam reti. Cilvēkiem, kuriem negaršo zivis, alternatīva varētu būt olu dzeltenumi. Veģetāriešiem un vegāniem labs D vitamīna avots ir sojas piens.

Galvenie dabiskie D vitamīna avoti ir:

• lasis
• siļķe
• sardīnes
• tuncis
• sēnes
• graudaugi un auzu pārslas
• olu dzeltenumi
• govs piens
• sojas piens
• dabīga apelsīnu sula

Eksperti uzskata, ka dabiskā veidā uzņemt šo vitamīnu visa gada garumā ir ļoti grūti, tāpēc ir ieteicams lietot uztura bagātinātājus ar D vitamīnu. Ja asins analīzēs tiek konstatēts šī vitamīna deficīts, tad ir jāuzsāk īpašs ārstēšanas kurss, izmantojot augstākas D vitamīna devas.