Paradokss ir tāds, ka par veselīgu uzturu tiek runāts daudz, bet mūsu ēšanas paradumi arvien pasliktinās. Jaunākie uztura speciālistu veiktie pētījumi (1) liecina, ka lielākajai daļai iedzīvotāju uzturs ir nepilnvērtīgs, jo izvēloties pārtiku, mēs vairāk domājam par cenu, nevis par kvalitāti un veselību. Ikdienas uzturā ir maz šķiedrvielu, augļu un dārzeņu, pārāk daudz cukura un piesātināto tauku.
Nejauši veikta aptauja ASV atklāja šokējošus faktus. Tika konstatēts, ka cilvēki ar pārtiku saņem:
Nenoliedzami svarīgākais uzturvielu avots ir mūsu ikdienas pārtika. Bet vai mūsdienās varam būt pārliecināti, ka ar pārtiku saņemam visas nepieciešamās uzturvielas? Nav noslēpums, ka mūsdienu lauksaimniecības metodes, tostarp speciālā barība, maina ne tikai augu un dzīvnieku audzēšanas procesus, bet arī produktu sastāvu. Tāpēc nav jābrīnās, ka dārzeņi, graudaugi vai gaļa, kas audzēti daudz īsākā laikā nekā tā dabiskais cikls, vairs nav tik barojoši kā agrāk. Arī augsnē, kur gadā audzē pat vairākas kultūras, ir ievērojami mazāk barības vielu. Atstāt augsni neapstrādātu un gaidīt, līdz atjaunosies minerālvielu līmenis, vai ēst savvaļas dzīvnieku gaļu mūsdienās ir īsta greznība. Apelsīni ir pazīstami kā augļi, kas bagāti ar C vitamīnu. Tomēr tie satur arī citas svarīgas uzturvielas, piemēram, A vitamīnu un dzelzi. “Šodien, apēdot 8 apelsīnus, mēs saņemam tikpat daudz A vitamīna, cik mūsu vecvecāki saņēma, apēdot tikai 1 apelsīnu, un, lai iegūtu tik daudz dzelzs, cik viņi agrāk uzņēma no 1 apelsīna, mums ir jāapēd pat 5,” sacīja. Tims Langs, Londonas Universitātes Universitātes Pārtikas politikas centra profesors.
Tas nozīmē, ka vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu piedevas mums ir būtiskas un to nozīme cilvēka uzturā ir neapšaubāma.
(1) Dobrovolskij V., Stukas R. Lietuvos gyventojų mitybos įpročiai 2013 metais. VU, 2014.
(2) RMV – uzturvērtības atsauces vērtība.